| |
Ievērojamas vietas Rīgā
|
Rīgas pils (Vecrīga)
Rīgas pils vēsture sākas no 1330. gada, kad tās celtniecību uzsāka Livonijas ordeņa bruņinieki.1642. gadā, kad Rīga atradās Zviedrijas pakļautībā, Daugavas pusē tai tika piebūvēts jauns spārns, kas ir saglabājies līdz mūsu dienām.
Visos laikos pils ir kalpojusi ģenerāļu, gubernatoru un valdnieku vajadzībām.
1938. gadā Rīgas pils kļuva par Latvijas valdības īpašumu.
Mūsdienās Rīgas pils ir Latvijas prezidenta rezidence. Virs pils plīvo Latvijas Republikas valsts karogs un Prezidenta standarts. Kad prezidents atrodas valstī, karogs ir augstu pacelts, bet, kad prezidents dodas ārpus valsts robežām – tas tiek nolaists.
Pilī atrodas arī vairāki muzeji: Ārzemju mākslas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs un Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejs.
|
|
|
„Trīs brāļi” (Vecrīga)
Trīs namu ansamblis Mazajā Pils ielā (МалаяЗамковая) ir viduslaiku Rīgas dzīvojamo ēku paraugs.
Šīs trīs mājas, gluži kā trīs brāļi, stāv piespiedušās cita citai, neskatoties uz laika postošo ietekmi.
Vecākais no „brāļiem” – pirmais rindā no labās puses, ja stāv ar seju pret ēkām (attēlā – pirmais no labās puses), ir arī vecākā saglabājusies mūra ēka Rīgā. 15. gadsimtā šī ēka bija no koka, bet viduslaiku cilvēku pieredze rādīja, ka koka nami var viegli aizdegties un vienā mirklī izraisīt ugunsgrēku visā pilsētā. Šī iemesla dēļ 15. gadsimta beigās šis „brālis” veiksmīgi kļuva par mūra ēku.Tā kā uz mājas esošajā ģerbonī ir attēlotas vārpas, tiek uzskatīts, ka viduslaikos tā ir piederējusi maizniekam.Īpašu uzmanību pievērsiet meistarīgi izgatavotajām ozolkoka durvīm ar dekoratīvo apšuvumu, pie kurām piestiprināti neparastas formas rokturi.
„Vidējais brālis” (attēlā – vidū) tika uzcelts 1646. gadā, un tas bija ieturēts flāmu manierisma stilā, jo tajā laikā rīdzinieki cieši sadarbojās ar holandiešu tirgotājiem. Uz nama fasādes var redzēt tā uzbūvēšanas gadu.
„Jaunākais brālis” (attēlā – kreisajā pusē) tika uzbūvēts 17. gadsimta beigās baroka stilā.
Otrā pasaules kara laikā Rīga tika stipri izpostīta, un „Trīs brāļi” kļuva par pirmajiem atjaunotajiem objektiem. Restaurācija notika pēc P. Saulīša projekta 1955. – 1957. gadā.
|
|
|
Rīgas Doms (Vecrīga)
Rīgas Doms (dēvēts arī par Doma baznīcu) – tas ir senākais un diženākais Latvijas dievnams. Doma baznīcas un klostera celtniecība sākās 1211. gadā un turpinājās cauri gadsimtiem. Baznīcas nosaukums radies no latīņu apzīmējuma „Domus Dei”, kas tulkojumā nozīmē „Dieva nams”.
Dievnama pamatakmens tika ielikts Rīgas bīskapa Alberta vadībā 1211. gada 25 jūlijā, Svētā Jēkaba dienā. Pats bīskaps cītīgi sekoja līdzi celtniecībai, ieguldot tajā milzīgus līdzekļus. Būvdarbus vadīja pieredzējuši meistari, galvenokārt – vācieši.
Sākotnējā Doma baznīcas ēka bija celta pārejas stilā – no romāņu stila uz „ziemeļu gotiku”. 1520. gados lielu baznīcas daļu nopostīja ugunsgrēki.No ieplānotajiem diviem torņiem līdzekļu trūkuma dēļ 1547. gadā tika atjaunots tikai viens.Pēc 50 gadiem tika uzcelts akmens tornis ar koka smaili, kas augstuma ziņā pārspēja tikai 140 metru attālumā esošās Svētā Pētera baznīcas torni.Tomēr koka smailei bija nepieciešami pastāvīgi remonti, tāpēc turpmāko desmit gadu laikā tā tika nojaukta un vietā uzbūvēta kupolveida smaile baroka stilā.Torņa un baroka kupola kopējais augstums bija 90 metri.
Doma baznīca visā pasaulē ir pazīstama ar savu nozīmīgāko apskates objektu - ērģelēm. Tās ir izgatavotas uzņēmumā „E.F.Walcker & Co”, atvestas no Ludvigsburgas un uzstādītas 1880. gados.Ērģeles pārsteidz ar saviem izmēriem – augstuma ziņā tās līdzinās trīsstāvu mājai un ietver 6768 stabules, četrus manuāļus un sešas plēšas.
Skaņdarbus Doma ērģelēm ir rakstījuši tādi slaveni komponisti kā Ferencs Lists un Marks Rēge. Līdz pat šai dienai, pastaigājoties pa Vecrīgu, var dzirdēt apburošas ērģeļmūzikas skaņas.
Šobrīd Doma baznīca ir galvenā Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas ēka Latvijā.
|
|
|
Zviedru vārti (Vecrīga)
Zviedru vārti – viena no Rīgas ievērojamajām vietām, kas ir saglabājusies no 17. gadsimta.Leģenda vēsta, ka ēka, kur šobrīd atrodas vārti, ir piederējusi bagātam Rīgas tirgotājam.Lai izvairītos no nodokļu maksāšanas, ikreiz ievedot pilsētā preces, viņš ņēma un izcirta šo caurbrauktuvi.Rezultātā tirgotājs pats sāka iekasēt nodokli par braukšanu caur vārtiem. Arkā bija ierīkoti vārti, kas uz nakti tika pamatīgi aizbultēti. Mēra laikā, kad vārti bija slēgti, kāda jauna meitene centās aizbēgt no pilsētas pie sava mīļotā, bet viņai tas neizdevās, un cietsirdīgie sargi iemūrēja viņu sienā. No tā laika pie vārtiem reizēm var dzirdēt skaņas, kas atgādina meitenes raudas.
Ir vēl viena leģenda, ka blakus vārtiem ir dzīvojis bende, kura pakalpojumus laiku pa laikam izmantoja pilsētas iedzīvotāji. Bendi izsauca, uzliekot cimdu uz viņa palodzes. Soda izpildes dienā bende izlika logā sarkanu rozi, tādā veidā pavēstot pilsētniekiem, ka šajā dienā notiks asiņaina izrāde. Šie ir vienīgie Rīgas pilsētas vārti, kas saglabājušies to sākotnējā izskatā.
|
|
|
Pulvertornis (Vecrīga)
Pulvertornis tika uzcelts 13. gadsimtā un bija lielākais pilsētas tornis, kas sargāja sauszemes iebraucamo ceļu pilsētā.
Pirmais Pulvertorņa nosaukums bija „Smilšu tornis”, jo 14. gadsimta sākumā tas bija daļa no Smilšu vārtiem – savdabīgas aizsardzības sistēmas, kas sastāvēja no 25 aizsargtorņiem.
No 17. gadsimta tornis tika izmantots pulvera glabāšanai, tā arī tas ieguva savu tagadējo nosaukumu. Karu laikā galveno triecienu uzņēmās tieši tornis, kā rezultātā no tā pāri palika tikai pamati un pagrabs.
Daudzus gadus tornis bija pamests, un tikai 1892. gadā vācu studenti vērsās pie pilsētas vadītājiem ar lūgumu torni restaurēt.Un tikai divdesmitā gadsimta deviņdesmitajos gados tika izveidots Latvijas Kara muzejs, ko var apmeklēt arī mūsu dienās.
|
|
|
Kaķu nams (Vecrīga)
Ēka tika uzcelta 1910. gadā pēc arhitekta F. Šēfela projekta. Kā vēsta leģenda, namu uzcēlis bagāts latviešu tirgotājs, kuru nepieņēma Ģildē, ko vadīja vācieši, tādēļ viņš uzcēla šo namu, bet uz jumta novietoja divus metāla kaķus, kuru pēcpuses bija pavērstas pret Ģildes ēku.
Pēc ilgiem tiesas darbiem kaķi tika pagriezti pa 180 grādiem, bet tirgotājs palika bez nekā.
|
|
|
Mazā ģilde un Lielā ģilde (Vecrīga)
Ģildes – tās ir pilsētnieku savienības un apvienības pēc nodarbošanās veida. Ģildes sāka veidot no 1221. gada.
Mazā ģilde – Rīgas amatnieku organizācija. Lielā ģilde – tirgotāju organizācija.
Mazā ģilde izveidojās 13. gadsimtā.Pirmā ēka tika uzcelta 14. gadsimtā un vairākkārt pārbūvēta. Tagadējā ēka ir uzcelta 1864. – 1866. gadā un pēdējo reizi restaurēta 2000. gadā. Ēkai ir bagātīgs interjers: logus rotā vitrāžas ar amatu ģerboņiem un amatu brālību un ģildes vecāko portretiem, telpās ir lustras un sienu gleznojumi ar pilsētas skatiem.
Ģildes ēkās tika rīkotas tirgotāju sanāksmes, slēgti līgumi, rīkotas tikšanās ar tirgotājiem no partnerpilsētām, kā arī regulārās svinības, banketi un citi svarīgi pasākumi tirgotāju kārtas ietvaros. Par Lielās ģildes locekļiem varēja kļūt tikai vācu tautības pārstāvji, kas nodarbojās ar vācu izcelsmes personu interešu aizstāvību, ņeņemot vērā citu nacionālo kopienu pārstāvju vajadzības.
|
|
|
Brīvības piemineklis (Rīgas centrs)
Brīvības piemineklis – Neatkarīgās Latvijas simbols.Kopš neatkarības iestāšanās brīža latviešu tauta pievērsās dažādu māksliniecisko un arhitektūras risinājumu meklējumiem.Piemineklis tika uzcelts par Latvijas tautas saziedotajiem līdzekļiem 1931. – 1935. gadā, un tā autors ir pazīstamais latviešu arhitekts Kārlis Zāle.Brīvības statuja rokās tur trīs zvaigznes, kas simbolizē vēsturiskos Latvijas novadus: Kurzemi, Vidzemi un Latgali.
Pieminekļa lejasdaļā redzamas skulpturālas kompozīcijas „Tēvijas sargi”, „Māte Latvija”, „Darbs”, „Ģimene” un citas.Brīvības pieminekļa statuja ir vērsta uz rietumiem, savukārt uz austrumiem lūkojas galvas noliekušie un važās saslēgtie pieminekļa tēli.
Interesanti, ka neatkarīgās Latvijas symbols ir pārdzīvojis arī padomju gadus. Saprotams, ka Atmodas laikā Brīvības piemineklis kļuva par galveno mītiņu un piketu vietu.Tepat arī 1994. gadā Bils Klintons pauda Amerikas atbalstu neatkarīgajai Baltijai.
2001. gadā tika veikta pilnīga pieminekļa rekonstrukcija. Šeit ir novietota goda sardze, un laukumā regulāri tiek rīkoti svinīgi pasākumi.
|
|
|
Konventa sēta (Vecrīga)
Vietā, kur šobrīd atrodas Konventa sēta, 13. gadsimtā bija Zobenbrāļu Ordeņa pils ar tai pieguļošajām ēkām un pagalmiem, no kā arī ir radies nosaukums „Konventa sēta”.
Šobrīd Konventa sēta ir gluži kā patstāvīga pasaulīte vecpilsētas centrā, kur ir viesnīca, Porcelāna muzejs, antikvariāti un liels skaits kafejnīcu.Konventa sētā ved tikai četras ieejas, kas uz nakti tiek slēgtas.
|
|
|
Svētā Pētera baznīca (Vecrīga)
Svētā Pētera baznīca hronikās tiek minēta kopš 13. gadsimta.Tā bija galvenā baznīcas ēka viduslaiku Rīgā. Šeit darbojās viena no vecākajām skolām. Baznīcu daudzkārt ir postījuši ugunsgrēki, tā tika būvēta un pārbūvēta. Pēdējoreiz baznīca dega Otrā pasaules kara laikā, kad šāviņš trāpīja koka tornī, kā rezultātā 1970. gados koka torņa vietā tika uzcelts metāla tornis.
Kopējais baznīcas torņa augstums sasniedz 123,5 metrus, no kuriem 64,5 metrus veido torņa smaile. Baznīcas smaili rotā gailis, kas pilda reizē divas funkcijas, no kurām pirmā – vēja rādītājs. Gailis bija krāsots divās krāsās: viens sāns bija melns, bet otrs – zeltīts. Kad vējš pūta no jūras, gailis pret pilsētu pagrieza zeltīto sānu un, mirdzot saulē, pavēstīja Rīgas tirgotājiem, ka kuģi ar kravu varēs ienākt līcī. Savukārt, ja vējš pūta no sauszemes, gailis pagrieza melno sānu, un tirgotājiem bija skaidrs, ka darījumi nenotiks, jo kuģi nevar ienākt ostā. Otra funkcija – sardze, jo latviešu folklorā gailis ir modrības simbols un sargātājs no visām iespējamajām nelaimēm.
Svētā Pētera baznīca ir luterāņu baznīca, un svētdienās tajā notiek dievkalpojumi.
|
|
|
Melngalvju nams (Vecrīga)
Melngalvju namu 14. gadsimtā dibināja Melngalvju brālība.Brālības locekļi bija jaunie, neprecētie ārzemju tirgotāji, kuru galvenais aizbildnis bija Svētais Maurīcijs, kurš bija cēlies no Āfrikas un kura apaļā, melnā galva rotāja brālības zīmes. Brālība nodarbojās ar riskantu ārzemju tirdzniecību: tā piegādāja Rīgai preces no visas pasaules. Līdz 17. gadsimtam Melngalvju nams bija galvenā īrējamā vieta, kur rīkot dažādas tirgotāju sanāksmes un svinības, un tikai 17. gadsimtā Melngalvju nams nonāca pilnā Melngalvju brālības valdījumā. Tad arī radās Melngalvju brālībai raksturīgais ēkas ārējais izskats Ziemeļeiropas manierisma stilā. Ēkā bija reprezentācijas telpas, kā arī telpas atvesto aizjūras preču glabāšanai. Dažādos laikos Melngalvju namā notiekošajos svētkos gan oficiāli, gan inkognito ir piedalījušies arī krievu cari un carienes. Zāli rotāja Krievijas un Zviedrijas monarhu parādes portreti, tajā skaitā arī Katrīnas II personiski uzdāvinātais portrets. Goda viesu grāmatā varēja ieraudzīt arī Bismarka autogrāfu. Ēkā ir pazemes eja, kas ved uz personisko piestātni pie Daugavas.
Laukumā pie Melngalvju nama atrodas Rolanda statuja – viduslaiku pilsētas tiesu varas, brīvības un neatkarības, kā arī tirdzniecības aizsardzības simbols. Melngalvju namā atrodas muzejs un koncertzāle.
|
|
|
Brēmenes muzikanti (Vecrīga)
Kā zināms, tirgotāji, kurus 12. gadsimta vidū vētra ienesa Daugavas grīvā, bija tieši no Brēmenes. No tā laika vācu jūrasbraucēji kļuva par biežiem viesiem šajās vietās.
Brēmene vienmēr ir uzskatīta par Rīgas sadraudzības pilsētu, tāpēc tā nav nejaušība, ka slavenie Brēmenes muzikanti, kas ir vācu draugu dāvana, šeit atraduši savu pastāvīgo dzīvesvietu. Par labu tradīciju ir kļuvis atzīmēt savu viesošanos Rīgā ar fotogrāfiju, kas uzņemta pie Brēmenes muzikantu pieminekļa.
|
|
| |
|
|
|
|
|
|
Для корректного отображения этого элемента вам необходимо установить FlashPlayer и включить в браузере Java Script.
Reklāma
|
|
