Saskaņas centra (SC) premjera kandidāts Jānis Urbanovičs līdz šim ne ar ko īpaši nebija izcēlies. Lai nedaudz patracinātu radikāli noskaņoto prātus, viņš sniedza košu interviju partijas atbalstītājiem piederošam laikrakstam "Vesti segodna", kurā izspēlēja veco, pamatīgi apšmulēto kārti: visiem nepilsoņiem pilsonību un krievu valodai oficiālās valsts valodas statusu - pēc šīm vēlēšanām!
Lūk, ko sola SC premjera kandidāts Urbanovičs: "Ļoti mīlu krievu literatūru, mākslu, vispār kultūru. Visi zina, ka man daudz krievu draugu – tas pats Nils Ušakovs ir mans tuvākais draugs. Katrai kultūrai ir bāze, kuru vajag aprūpēt un apsargāt, – tā ir valoda. Tātad, tā kā mēs, latvieši, mīlam krievu kultūru, mēs nevaram nemīlēt krievu valodu. Krievu valodas pastāvēšana – tā ir liela vērtība un milzīgas kultūras pierādījums. Tāpēc uzskatu, ka šī vērtība jānostiprina oficiālā statusā."
Mēs, Jāni, tiešām apbrīnojam krievu kultūru, tās dziļumu un vērtīgo devumu pasaules kontekstā, bet diez vai tavs tuvākais draugs Ušakovs ir veiksmīgs piemērs paša minētajai “bāzei, kuru vajag aprūpēt un aizsargāt”. Vai Nils ir tev žēlojies, ka viņam kā amatpersonai ir daudz jārunā latviski, ka viņš labprāt gribētu dzīvot Krievijā, kur krievu valodai ir oficiālas valodas statuss? Cik redzēts, Ušakovam nav problēmu ar latviešu valodu; ja vienīgi viņš nespēj apmierināt jūsu partiju apvienībā ietilpstošo radikāļu prātus, tad paskarbāku vārdu apmaiņa krieviski noteikti situācijai gan jau piedien labāk, pieredze taču viņam ir...
Un vispār - kas vainas būt krieviski runājošam Jānim Latvijā – vai eksistē liegumi teātra izrādei krievu valodā, vai kino subtitri par mazu, varbūt ikdienā apkārtējie izturas nievājoši, ja uzrunājat krieviski veikalā, sabiedriskajā transportā vai operā? Vai drīzāk ir radusies neizturama vientulības sajūta, kas urķē prātu rakņāties un meklēt veco padomju laiku sentimentu?...
Jānis Urbanovičs: nepilsoņi ir kauns un negods
Jānim nerūp vis krievu valodas statuss Latvijā, bet gan daļas krieviski runājošo nevēlēšanās likumīgā ceļā kļūt par mūsu valsts pilsoņiem. Urbanovičs sola dāvināt pilsoņu pases tiem saviem tuvākajiem draugiem un vēlētājiem, kas šo ideju ir gatavi nopirkt: “Varu noteikti paziņot: kaut viena nepilsoņa klātbūtne valstī – tas ir kauns un negods visai valstij un visai Eiropas Savienībai. Uzskatu, ka nepieciešams pārmainīt nepilsoņu stāvokli, no tā atkarīgs tālākais valsts uzplaukums," ir nelokāmi ciets SC premjera kandidāts.
Neliels skaidrojums šeit būtu vietā. Ar mūsu valsts uzplaukumu ir domāts Krievijas valsts pašreizējais autoritārais režīms ar korumpēto valsts pārvaldes aparātu. Ja Urbanovičs dzīvotu tepat uz stūra, tad būtu pamanījis, ka Latvijā dzīvojošo vairākums nevēlas atgriezties padomju režīmā vai pieredzēt tā mūsdienu paveidu. Taisnības labad jāpiebilst, ka latvju politiķu šaurpierība un personisko interešu lobijs var novest pie promaskavisko partiju pastiprinātas ietekmes un pārstāvniecības Saeimā.
Ja vēl Urbanovičs iestātos par naturalizēto pilsoņu skaita palielināšanu, kas ir tikai 16 tūkstoši četru gadu laikā, tad viņu varētu saprast, jo tas tiešām ir maz. Sabiedrības integrācija nav oficiālā valsts politika, bet tikai skaisti vārdi, ja daļa sabiedrības tiek ignorēta un atstumta.
Bet šo visu Urbanoviča kungs lieliski zina, ne jau tādēļ viņš ilgi zelēja savu sakāmo, pirms publiski spēra vaļā. Viņš apzinās, ka šādi izteikumi par krievu valodas statusa maiņu Latvijā var nostādīt SC neērtā pozīcijā pēcvēlēšanu sarunās ar citām partijām valdības veidošanas procesā. Patiesībā uz šādu soli viņu pamudināja Šlesera aktivitātes, kurš striķi jau sen velk virzienā, kas nav pa ceļam vairumam mūsu valsts pilsoņu.
Urbanovičam acīmredzot nebija izvēles, kasīties ar LPP/LC nebūtu labi Rīgas domes koalīcijas dēļ, tādēļ atklāti pret Aināru pacelt roku pagaidām nevar. Tomēr SC nevarēja ignorēt faktu, ka daļa vēlētāju pēc pērnajām pašvaldības vēlēšanām Šlesera vārdu saista ar "Saskaņas centru", kas var nelabvēlīgi ietekmēt paša Urbanoviča partijas rezultātus. Drošs paliek nedrošs, labāk pateikt, kurš te ir īstenais promaskaviskais spēks, vai ne, Urbanoviča kungs?
Krievu valoda ir mazākumtautības valoda Latvijā
Krievu valoda Latvijā ir mazākumtautības valoda, kurai ir nodrošināta valodas saglabāšana un attīstība mūsu valstī, tāpat kā ukraiņiem, poļiem un citām mazākumtautībām. Krievu valodai ir nodrošināta valodas eksistence, izplatība un attīstības iespējas ar daudzām skolām, augstskolām, teātriem un citām pašsaprotamām lietām, kuras netiek liegtas, pat tiek atbalstītas ar daudzmiljonu valsts finansējumu.
Mēs rūpējamies par nacionālo minoritāšu tiesībām, jo uzskatām to par savu pienākumu. Krievvalodīgo skolas un augstskolas nav padomju laika paliekas, kas eksistē no vecāku ziedojumiem, piemēram, vispārizglītojošās skolas pilnībā subsidē Izglītības ministrija, tāpat kā bērnudārzus. Mācību iestādēs strādā ne mazāk kvalificēti pedagogi kā latviešu skolās. Ir, protams, daži savdabīgi institūti, kuru promaskaviskā novirze brīžiem rosina aizdomāties par šādu veidojumu jēgpilno eksistenci ārpus acīmredzamās lielkrievu šovinisma propagandas.
|
